Antibiotiku izraisīta caureja

Antibiotiku izraisīta caureja (AIC) ir bieža vēdera izeja, kas parādās bakteriālās infekcijas ārstēšanas gadījumā, lietojot antibakteriālo terapiju (antibiotikas). Visbiežākais AIC iemesls ir pret antibakteriālo preparātu jutīgu baktēriju skaita samazināšanās un jauno, normālos apstākļos organismā neesošo, pret antibiotikām nejutīgo baktēriju formu parādīšanās.

Lietojot antibakteriālus preparātus iekšķīgi, tie iznicina zarnu normālas mikrofloras baktērijas, tiek bojāta zarnu sieniņas gļotāda, tādēļ paaugstinās tās uzņēmība pret toksīniem un patoloģiskiem mikroorganismiem – baktērijām.

AIC visbiežāk parādās ārstēšanas laikā, bet 30 % pacientu tā parādās 7–10 dienu laikā pēc antibiotiku kursa pabeigšanas.

5–35 % gadījumu pēc antibiotiku lietošanas vēro blakusefektu – caureju. Vairumā gadījumu tā var noritēt viegli, reti radot šķidruma trūkumu organismā un svara zudumu. Tā var izzust divas dienas pēc antibiotiku lietošanas, tomēr var parādīties arī kādu laiku pēc antibiotiku lietošanas, pat 8 nedēļas pēc antibiotiku kursa beigām.

Antibiotiku izraisītas caurejas simptomi – šķidra, ūdeņaina vēdera izeja vairākas reizes dienā ar lēkmjveidīgām sāpēm vēderā, kas mazinās vai pāriet pēc vēdera izejas.

Lai arī antibiotiku izraisīta caureja norit samērā vieglā formā, atsevišķos gadījumos caureja var veicināt kolīta – resnās zarnas iekaisuma – attīstību, kam raksturīgas sāpes vēderā, drudzis un šķidra vēdera izeja ar asins piejaukumu.

Praktiski pēc visiem antibakteriālajiem preparātiem ir iespējama antibiotiku izraisīta caureja. Tādēļ ir būtiski reizē ar antibiotikām lietot arī rauga sēnīšu šūnas – Saccharomyces boulardii, kas AIC risku bērniem samazina par 78%, bet pieaugušajiem – par 53% .

Antibiotiku izraisītas caurejas riska faktori:

  • plaša spektra antibiotiku (piem., amoksicilīna ar klavulānskābi) lietošana;
  • vairāku antibiotiku lietošana vienlaicīgi;
  • ilgstoša antibiotiku terapija;
  • hroniskas gremošanas trakta slimības;
  • pacientu vecums – augstāks risks gados vecākiem cilvēkiem;
  • pacientu vecums – augstāks risks bērniem līdz 6 gadiem;
  • traucēta imunitātes darbība.